- colaphizo
- colaphus
- colātus
- Colchī
- Colchicus
- Colchis 1
- Colchis 2
- Colchus
- cōlēfium
- colēns 1
- colēns 2
- cōleus
- cōliacus
- cōliculus
- cōlicus
- colla
- collabefacto
- collabefīo
- collābor
- collabōro
- collacerātus
- collacrimātio
- collacrimo
- collāpsus
- collāre
- collāria
- collāris
- collātātus
- Collātia
- collātīcius
- Collātīnī
- Collātīnus
- collātio
- collātīvus
- collātor
- collātro
- collātus 1
- collātus 2
- collaudātio
- collaudo
- collaxo
- collēcta
- collēctānea
- collēctāneus
- collēctīcius
- collēctio
- collēctīvus
- collēctum
- collēctus 1
- collēctus 2
- collēga
- collēgī
- collēgium
- collēvī
- collēvo
- collībertus
- collibet
- colliculus
- collīdo
- colligātio
- colligo 1
- colligo 2
- collīminium
- collīmo
- collīneātio
- collīneo
- collīnio 1
- collinio 2
- collino
- collīnus
- colliquefactus
- colliquēsco
- collis
- collīsī
- collīsio
- collīsus 1
- collīsus 2
- collitus
- collocātio
- colloco
- collocuplēto
- collocūtio
- colloquium
- colloquor
- collubet
- collūceo
- colluctātio
- colluctor
- collūdo
- colluī
- collum
- collūmino
- colluo
- collus
- collūsī
- collūsio
- collūsor
- collūstro
- collūsus
- collūtio
- collutulento
- >>
- collēg|a, ae m
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
collēga, ae m [colligo] tarnybos draugas, kolega c. esse alicuius arba alicui; c. in praetura.
- Kuzavinis 2007
- collēg|a, ae m [con + 1. lego] dárbo (tarnýbos) draũgas, bendradar̃bis, kolegà Su, N