- concupīscentiālis
- concupīscibilis
- concupīscibilitās
- concupīsco
- concupītor
- concupītus
- concupīvī
- concūro
- concurro
- concursātio
- concursātor
- concursio
- concurso
- concursus
- concussī
- concussio
- concussus
- concustōdio
- concutio
- condalium
- condecet
- condecoro
- condemnābilis
- condemnātio
- condemnātor
- condemno
- condēnsātio
- condēnseo
- condēnsitās
- condēnso
- condēnsus
- condēscendo
- condēscēnsio
- condicio
- condiciōnālis
- condiciōnāliter
- condīco
- condictīcius
- condictio
- condictum
- condictus
- condidī
- condidicī
- condīgnē
- condīgnus
- condīmentārius 1
- condīmentārius 2
- condīmentum
- condio
- condīscipula
- << >>
- condemnāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Jokantas 1936
†condemnātor, ōris, m [condemno] nuteisimo kaltininkas, kaltintojas.
- Kuzavinis 2007
- condemnāt|or, ōris m [condemno] 1. smerkė́jas, káltintojas T;2. núosprendžio skelbė́jas, teisė́jas Ter
- condemnāt|or, ōris m [condemno]