- dēdolo
- dēdūco
- dēductio
- dēductīvus
- dēductor
- dēductus
- dēdūxī
- deerro
- dēfaecābilis
- dēfaecātio
- dēfaeco
- dēfatīgātio
- dēfatīgo
- dēfatīscor
- dēfēcī
- dēfectio
- dēfectīvus
- dēfector
- dēfectus 1
- dēfectus 2
- dēfendo
- dēfēnsio
- dēfēnsito
- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- defluo
- dēfluus
- dēfodio
- dēfore
- dēfōrmātio
- dēfōrmia
- dēfōrmis
- dēfōrmitās
- dēfōrmiter
- dēfōrmo
- dēfossus
- dēfrāctus
- dēfraudātor
- dēfraudo
- dēfrēgī
- dēfrēnātus
- dēfricātio
- dēfrico
- dēfrīgēsco
- dēfringo
- dēfrīxī
- dēfrūdo
- dēfrūsto
- dēfrūstror
- dēfūdī
- dēfuga
- dēfugio
- dēfuī
- dēfūnctōrius
- dēfūnctus 1
- dēfūnctus 2
- dēfūnctus 3
- dēfundo
- dēfungor
- dēfūsus
- >>
- dēfīx|us, a, um
- Dalyvis, part. perf. pass., 2/1 linksniuotė. Skiemenys: LLB (3)
- Susiję: dēfīgo; dēfīxī
- Sirvydas 1642
-
Mocny krzepko ná mieyſcu ſtoiący, nieruchomy ſtały. Fixus, ſtabilis, d[e]fixus, immobilis. Nepakrutinamas. - Poſtrzał, Adacta ſagitta, defixum ſpiculum. Szaudikłe iſmegta.
- Zákorzeniło ſię co, Radicatum eſt, defixum radicibus, v. Korzenię ſię.
- zámyśláiący ſię ábo co ſię zamyślił, Cogitabundus, defixus in cogitatione, Muſtingas.
-
- Kuzavinis 2007
- dēfīx|us, a, um part. perf. iš dēfīgo