- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- defluo
- dēfluus
- dēfodio
- dēfore
- dēfōrmātio
- dēfōrmia
- dēfōrmis
- dēfōrmitās
- dēfōrmiter
- dēfōrmo
- dēfossus
- dēfrāctus
- dēfraudātor
- dēfraudo
- dēfrēgī
- dēfrēnātus
- dēfricātio
- dēfrico
- dēfrīgēsco
- dēfringo
- dēfrīxī
- dēfrūdo
- dēfrūsto
- dēfrūstror
- dēfūdī
- dēfuga
- dēfugio
- dēfuī
- dēfūnctōrius
- dēfūnctus 1
- dēfūnctus 2
- dēfūnctus 3
- dēfundo
- dēfungor
- dēfūsus
- dēfutūrus
- dēgener
- dēgenero
- dēgero
- dēgī
- dēglūbo
- dēgluttio
- dēgo
- dēgradātio
- dēgrado
- dēgrandinat
- dēgravo
- dēgredior
- dēgrunnio
- dēgustātio
- dēgusto
- dēhibeo
- dehinc
- dehisco
- dehonestāmentum
- dehonesto
- dehortātio
- dehortor
- Dēianīra
- dējicio
- >>
- dēfōrm|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
dē-fōrmo 1
1) vaizduoti ille, quem supra deformavi.2)a) pagadinti išvaizdą, sudarkyti, sugadinti, suluošinti deformatus corpore, aerumnis S; *capillos tonsurā; loca fulminibus L; parietes nudi et deformati; *vultum deformat macies.b) trop. nuplėšti, atimti garbę, pagadinti gerą vardą Pompeium; ordinem prava lectione senatūs L; quae accusatores deformandi huius causa dixerunt kad parodytų jį esant blogą.
- Kuzavinis 2007
- dēfōrm|o, āre, āvī, ātum [dē + fōrmo] 1. pakeĩsti fòrmą, deformúoti C;2. suteĩkti fòrmą Ca; (pa)vaizdúoti; ille, quem suprā ~āvī C tàs, kurį̃ anksčiaũ atvaizdavaũ;3. iškraipýti, sudarkýti, sugadìnti (aerumnīs L);4. prk. nuplė́šti šlóvę, atim̃ti gar̃bę, pagadìnti gẽrą var̃dą L
- dēfōrm|o, āre, āvī, ātum [dē + fōrmo]