- dēliquium
- dēliquo
- dēliquus
- dēlīrāmentum
- dēlīrātio
- dēlīrium
- dēlīro
- dēlīrus
- dēlitēsco
- dēlītigo
- dēlitīsco
- dēlituī
- Dēlium
- Dēlius 1
- Dēlius 2
- dēlocātio
- dēlongē
- Dēlos
- Delphī
- Delphicus
- delphīn
- delphinium
- delphīnus
- delta
- dēlūbrum
- dēlucto
- dēluctor
- dēlūdifico
- dēlūdo
- dēluī
- dēlumbis
- dēlumbo
- dēluo
- dēlūsī
- dēlūsio
- dēlūsus
- dēluto
- Dēmadēs
- dēmadēsco
- dēmando
- dēmāno
- Dēmarātus
- dēmēns 1
- dēmēns 2
- dēmēnsum
- dēmēnsus
- dēmenter
- dēmentia
- dēmentio
- dēmento
- << >>
- dēlūbr|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Báłwochwálnicá. Idolium, fanum, delubrum. Baźnićia pagoniſzka.
-
- Jokantas 1936
- dēlūbrum, ī n [iš deluo „nuplauti“; = nusivalymo vieta] šventovė, šventas daiktas.
- Kuzavinis 2007
- dēlūbr|um, ī n [dēluo] šventyklà, šventóvė C, L