- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- dēnsitās
- dēnso
- dēnsus
- dentālia
- dentātus
- dentex
- Denthaliās
- Denthēlētī
- denticulātus
- denticulus
- << >>
- dēnigr|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LAA (3)
- Sirvydas 1642
-
Czernię. Denigro, nigro, infuſco. Iuodinu. - Kopcę, Denigro ſuſſitu aliquid, fuligine inficio. v. Dymię. Aprukiu, paiuodina.
-
- Kuzavinis 2007
- dēnigr|o, āre vt [dē + nigro] darýti júodą, juodaĩ dažýti Vi, PM; prk. júodinti, šmeĩžti Eccl