- dērīsus 1
- dērīvātio
- dērīvātīvus
- dērīvo
- dērōdo
- dērogātio
- dērogo
- dērōsus
- Dertōna
- dēruī
- dēruncino
- dēruo
- dērupta
- dēruptus
- dērutus
- Dēs.
- dēsacro
- dēsaevio
- dēsalto
- dēscendo
- dēscēnsio
- dēscēnsus 1
- dēscēnsus 2
- dēscīsco
- dēscobīno
- dēscrībo
- dēscrīptē
- dēscrīptio
- dēscrīptiōnālis
- dēscrīptiuncula
- dēscrīptīvus
- dēscrīptor
- dēscrīptus
- dēscrobo
- dēsculpo
- dēseco
- dēsecro
- dēsectio
- dēsectus
- dēsecuī
- dēsēdī
- dēsenēsco
- dēsero 1
- dēsero 2
- dēserpo
- dēserta
- dēsertio
- dēsertitūdo
- dēsertor
- dēsertrīx
- >>
- dēsert|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Puſtynia, puſzcza, Solitudo, deſertum, eremus. Giria.
-
- Kuzavinis 2007
- dēsert|um, ī n [dēsertus] vėl. dykumà, týrai Eccl; ◊ vōx clāmantis in ~ō Vlg týruose šaũkiančiojo bal̃sas