- dēstillātio
- dēstillo
- dēstina
- dēstināta
- dēstinātio
- dēstinātum
- dēstino
- dēstitī
- dēstituo
- dēstitus
- dēstitūtio
- dēstitūtus
- dēstrātus
- dēstrāvī
- dēstrictus
- dēstringo
- dēstrūctio
- dēstrūctīvus
- dēstrūctor
- dēstrūctus
- dēstruo
- dēsubitō
- dēsūbulo
- dēsūdāsco
- dēsūdātio
- dēsūdēsco
- dēsūdo
- dēsuēfacio
- dēsuēfīo
- dēsuēsco
- dēsuētūdo
- dēsuētus
- dēsuēvī
- dēsultor
- dēsultōrius
- dēsultūra
- dēsultus
- dēsuluī
- dēsum
- dēsūmo
- dēsuper
- dēsurgo
- dēsursum
- dētēctio
- dētēctor
- dētego
- dētendo
- dētentio
- dētentus 1
- dētentus 2
- dētergeo
- dētergo
- dēterior
- dēteriōro
- dēterius
- dēterminābilis
- dēterminātio
- dētermino
- dētero
- dēterreo
- dēterrimus
- dēterritus
- dēterruī
- dētersī
- dētersio
- dētersus
- dētestābilis
- dētestātio
- dētestātus
- dētestor
- dētēxī
- dētexo
- dētineo
- dētondeo
- dētono
- dētōnsio
- dētōnso
- dētōnsus
- dētorno
- dētorqueo
- dētractātio
- dētractātor
- dētractio
- dētracto
- dētractor
- dētraho
- dētrectātio
- dētrectātor
- dētrecto
- dētrīmentōsus
- dētrīmentum
- dētrītus 1
- dētrītus 2
- dētrīvī
- dētrūdo
- dētruncātio
- dētrunco
- dētrūsī
- dētrūsio
- dētrūsus
- dētulī
- >>
- dēterg|eo, ēre; tersī, tersum
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Susiję: dētersī; dētersus; dētergo
- Sirvydas 1642
-
Oblizuię co, Circumlambo, os lingua detergo. Apłayźau.
-
- Jokantas 1936
- dē-tergeo, tersī, tersum 2 nubraukti, nušluostyti sudorem frontis bracchio P; †linguā alicui sudorem nulaižyti; cloacas valyti; remos nulaužti (greit prošal važiuojant).
- Kuzavinis 2007
- dēterg|eo, ēre; tersī, tersum vt [dē + tergeo] 1. nutrìnti, nubraũkti (sūdōrem frontis bracchiō Pl);2. nuvalýti, nušlúostyti (mēnsam Pl); išvalýti (cloācās L);3. prk. išvaikýti (nūbila caelō H); ~ēre somnum Cl išvaikýti miegùs;4. nuláužti (rēmōs Cs)
- dēterg|eo, ēre; tersī, tersum vt [dē + tergeo]