- disserēnat
- dissero 1
- dissero 2
- disserpo
- dissertātio
- disserto
- dissertus
- disseruī
- dissessus
- dissēvī
- dissicio
- dissidēns
- dissidentia
- dissideo
- dissidium
- dissīgnātio
- dissīgnātor
- dissīgno
- dissilio
- dissimilis
- dissimiliter
- dissimilitūdo
- dissimulanter
- dissimulantia
- dissimulātio
- dissimulātor
- dissimulo
- dissipābilis
- dissipātio
- dissipātus
- dissipo
- dissitus
- dissociābilis
- dissociātio
- dissocio
- dissolūbilis
- dissolūtē
- dissolūtio
- dissolūtus
- dissolvo
- dissonus
- dissors
- dissuādeo
- dissuāsio
- dissuāsor
- dissuāsōrius
- dissuāsus
- dissuī
- dissulto
- dissultus
- dissuo
- dissupo
- dissūtus
- distābēsco
- distaedet
- distantia
- distendo
- distentio
- distentus 1
- distentus 2
- distentus 3
- distermino
- distichon
- distīnctē
- distīnctio
- distīnctīvus
- distīnctus 1
- distīnctus 2
- distineo
- distinguo
- distinuī
- distīnxī
- disto
- distorqueo
- distortio
- distortor
- distortus
- distractio
- distractus
- distraho
- distribuo
- distribūtē
- distribūtio
- distribūtīvus
- distribūtor
- distribūtus
- districtio
- districtus 1
- districtus 2
- distringo
- distulī
- disturbātio
- disturbo
- dīte
- dītēsco
- dīthyrambicus
- dīthyrambus
- dītiae
- dītifico
- ditio
- dītior
- >>
- Sirvydas 1642
-
Roſparam, transl: Diſſuere, diſturbare amicitias. Iź-ardau.
-
- Jokantas 1936
- dis-suo, suī, sūtum 3 ardyti siuvinį; trop. amicitias pamažu nutraukti.
- Kuzavinis 2007
- dissu|o, ere; suī, sūtum vt [dis + suo] 1. (iš)ardýti (siuvinį); atsègti, atlapóti (sinum O);2. prk. pamažù nutráukti; ~ere amīcitiās C pamažù nutráukti draugỹstės ryšiùs
- dissu|o, ere; suī, sūtum vt [dis + suo]