- dītis 2
- dītissimus
- dītius
- dīto
- diū 1
- diū 2
- dīum
- diūrēticus
- diurnārius
- diurnātim
- diurnē
- diurno
- diurnum
- diurnus
- dīus 1
- diūs 2
- diūtinē
- diūtinus
- diūtissimē
- diūtius
- diūturnitās
- diūturnus
- dīva
- Dīvālia
- dīvārico
- dīvello
- dīvēnditio
- dīvēndo
- dīverbero
- dīverbium
- dīversē
- dīversitās
- dīversor
- dīversōrium
- dīversus
- dīverticulum
- dīvertium
- dīverto
- dīves 1
- dīves 2
- dīvexo
- dīvexus
- Dīviciācus
- dīvidendus 1
- dīvidendus 2
- dīvidia
- dīvido
- dīviduitās
- dīviduus
- dīvīna
- << >>
- dīvāric|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Okraczam co, Diuaricatis pedibus prætereo, aut ambio aliquid. Pra-źingiu. - Rozkraczam ſię, Diuarico diſtendo, Iźſiźiergiu.
-
- Jokantas 1936
- dī-vārico 1 [varus] ištiesti kam rankas ir kojas, iškryžiuoti hominem.
- Kuzavinis 2007
- dīvāric|o, āre, āvī, ātum vt [dis + vārico] ištiẽsti, išskė̃sti (rankas ar kojas) Ca, C