- excipulus
- excīsio
- excīsōrius
- excissātus
- excīsus
- excitābilis
- excitātē
- excitātio
- excitātor
- excitātōrius
- excitātrīx
- excitātus
- excito
- exclāmātio
- exclāmito
- exclāmo
- exclūdo
- exclūsio
- exclūsīvē
- exclūsīvus
- exclūsor
- exclūsōrius
- exclūsus
- excoctus
- excōgitātio
- excōgitātor
- excōgito
- excolo 1
- excōlo 2
- excoluī
- excommūnicātio
- excommūnico
- excōnsul
- excoquo
- excorio
- excornis
- excors
- excoxī
- excrementum
- excreo
- excrēscentia
- excrēsco
- excrētum
- excrētus
- excrēvī
- excruciābilis
- excrucio
- excubiae
- excubitor
- excubitrīx
- << >>
- excōgitāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBLBA (6)
- Sirvydas 1642
-
wynáleźienie, wynáydowánie. Inuentio, excogitatio Radimas.
-
- Jokantas 1936
- excōgitātio, ōnis f [excogito] pramanymas, išradimas.
- Kuzavinis 2007
- excōgitāti|o, ōnis f [excōgito] 1. išgalvójimas, pramãnymas C etc.;2. išradingùmas C
- excōgitāti|o, ōnis f [excōgito]