- geminī
- gemino
- geminus
- Geminus
- gemīsco
- gemitus 1
- gemitus 2
- gemma
- gemmārius 1
- gemmārius 2
- gemmāsco
- gemmātus
- gemmēsco
- gemmeus
- gemmifer
- gemmo
- gemmōsus
- gemmula
- gemo
- Gemōniae
- gemulus
- gena
- Genabēnsēs
- Genabēnsis
- Genabum
- Genaunēs
- Genaunī
- Genava
- geneālogia
- geneālogus
- gener
- generābilis
- generālis
- generālitās
- generāliter
- generāsco
- generātim
- generātio
- generātor
- generātōrium
- generātōrius
- generātrīx
- generātus
- genero
- generōsē
- generōsitās
- generōsus
- genesis
- genethliacus
- genethlialogia
- genetīvus 1
- genetīvus 2
- genetrīx
- Geneva
- geniālis 1
- geniālis 2
- geniālitās
- geniāliter
- geniātus
- geniculātim
- geniculātio
- geniculātus
- geniculo
- geniculōsus
- geniculum
- geniculus
- genimen
- genista
- genitābilis
- genitālia
- genitālis
- genitāliter
- genitīvus
- genitor
- genitrīx
- genitūra
- genitus 1
- genitus 2
- genius
- geno
- gēns
- gentiāna
- genticus
- gentīlicius
- gentīlis 1
- gentīlis 2
- gentīlitās
- gentīliter
- genū
- Genua
- genuālia
- genuflecto
- genuī
- genuīnus 1
- genuīnus 2
- genuīnus 3
- genus
- Genūsus
- geōgraphia
- geōgraphicus
- geōmetrēs
- geōmetria
- >>
- 1. genetīv|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: BBLB (4)
- Jokantas 1936
genetīvus 3 [gigno] iš prigimties, įgimtas *imago pirmykštis; *nomen giminės vardas; †nota intapas; gram. casus kilmininkas.
- Kuzavinis 2007
- 1. genetīv|us, a, um adj. [geno] į̃gimtas, ìš prigimtiẽs; nōmen ~um O giminė̃s var̃das; nota ~a Su ãpgamas, iñtapas