- jecoriticus
- jecorōsus
- jecur
- jecusculum
- jējēnto
- jējūnātio
- jējūnātor
- jējūnē
- jējūnidicus
- jējūniōsus
- jējūnitās
- jējūnium
- jējūno
- jējūnus
- iēns
- jēntāculum
- jēntātio
- jēnto
- Jerichō
- Jeroboāmus
- Iēsūs
- Īgilium
- igitur
- īgnārus
- īgnāvē
- īgnāvēsco
- īgnāvia
- īgnāviter
- īgnāvus 1
- īgnāvus 2
- ignefacio
- igneo
- ignēsco
- igneus
- igniārium
- igniārius
- ignicolor
- ignicolōrus
- ignicomāns
- ignicomus
- igniculus
- ignifer
- ignifluus
- ignigena
- ignīnus
- ignio
- ignipēs
- ignipotēns
- ignis
- ignispicium
- << >>
- īgnāv|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLL (3)
- Jokantas 1936
īgnāvus 3 (adv. -ē ir -iter) su comp. ir sup. [in-(g)navus]
a) tingus, neveiklus, gležnas, ištižęs homo ignavior, senectus; *ignavius carpere herbas; †legiones operum et laboris ignavae; *ignave dicere.b) bailus, silpnadvasis i. miles ac timidus; ignavissimi homines S; *canis ignavus adversus lupos.c) silpninąs, darąs ištižusiu, neveikliu *frigus, *aestus, somnus; genus interrogationis ignavum et iners.
- Kuzavinis 2007
- īgnāv|ē adv. [1. īgnāvus] (comp. ~ius V) 1. tiñgiai, vañgiai, neveĩkliai; ištìžusiai V;2. baĩliai, silpnadvãsiškai C
- īgnāv|ē adv. [1. īgnāvus] (comp. ~ius V)