- incorrēctus
- incorrigibilis
- incorruptē
- incorruptio
- incorruptus
- incoxī
- incoxo
- incrasso
- increātus
- incrēbēsco
- incrēbrēsco
- incrēbuī
- incrēdibilia
- incrēdibilis
- incrēdibilitās
- incrēdibiliter
- incrēditus
- incrēdulitās
- incrēdulus
- incrēmento
- incrēmentum
- increpātio
- increpito
- increpitus
- increpo
- incrēsco
- incrēto
- incrētus 1
- incrētus 2
- incrēvī
- incrībrātus
- incruentātus 1
- incruentātus 2
- incruentus
- incrustātio
- incrusto
- incubātio
- incubātor
- incubito
- incubitus
- incubo 1
- incubo 2
- incubuī
- incubus
- incucurrī
- incūdo
- inculco
- inculpātē
- inculpātio
- inculpātus
- inculpo
- incultē
- incultus 1
- incultus 2
- incultus 3
- incumba
- incumbo
- incūnābula
- incūnctanter
- incūrābilis
- incūrātus
- incūria
- incūriōsē
- incūriōsus
- incurro
- incursio
- incurso
- incursus 1
- incursus 2
- incurvātio
- incurvēsco
- incurvīsco
- incurvo
- incurvus
- incūs
- incūsātio
- incūsātor
- incūso
- incussī
- incussus 1
- incussus 2
- incustōdītus
- incūsus
- incutio
- indāgātio
- indāgātor
- indāgātrīx
- indāgo 1
- indāgo 2
- indaudio
- inde
- indēbitus
- indecēns
- indecenter
- indecentia
- indeceo
- indēclīnābilis
- indēclīnātus
- indecorē
- indecoris
- indecoro
- >>
- inculp|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Kuzavinis 2007
- inculp|o, āre vt [1. in + culpo] vėl. (ap)káltinti (aliquem Bo)