- indictus 1
- Indicum
- Indicus
- indidem
- indidī
- indifferēns
- indifferenter
- indifferentia
- indigena
- indigēns
- indigentēs
- indigentia
- indigenus
- indigeo
- indiges 1
- indiges 2
- indīgestibilis
- indīgestus
- indīgnābundē
- indīgnābundus
- indīgnāns
- indīgnātio
- indīgnātiuncula
- indīgnē
- indīgnitās
- indīgnor
- indīgnus
- indigus
- indīligēns
- indīligenter
- indīligentia
- indipīsco
- indipīscor
- indīrēctus
- indīreptus
- indīsciplīnātio
- indīsciplīnātus
- indiscrētus
- indiscrīminātim
- indiscussē
- indiscussus
- indisertē
- indisertus
- indispositē
- indispositus
- indisputābilis
- indissociābilis
- indissolūbilis
- indistīnctus
- inditus
- indīviduitās
- indīviduum
- indīviduus
- indīvīsibilis
- indīvīsus
- indīxī
- indo
- indocilis
- indoctē
- indoctus
- indolēns
- indolentia
- indolēs
- indolēsco
- indomābilis
- indomitus
- indormio
- indōtātus
- indu
- indubitābilis
- indubitanter
- indubitātē
- indubitātus
- indubito
- indubius
- indūco
- inductio
- inductus 1
- inductus 2
- indūcula
- induī
- indulgēns
- indulgenter
- indulgentia
- indulgeo
- indulsī
- indultor
- indultus 1
- indultus 2
- indūmentum
- induo
- induperātor
- indūrēsco
- indūro
- indūruī
- Indus 1
- Indus 2
- indūsiārius
- indūsiātus
- indūsium
- industria
- >>
- indīviduit|ās, ātis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBBBL (6)
- Kuzavinis 2007
- indīviduit|ās, ātis f [indīviduus] vėl. 1. nedalùmas, nedalijamùmas (punctī Bo);2. nenutraukiamùmas; ~ās mātrimōniī Eccl sántuokos nenutraukiamùmas
- indīviduit|ās, ātis f [indīviduus] vėl.