- initiātrīx
- initio
- initium
- inito
- initus 1
- initus 2
- injūcundē
- injūcunditās
- injūcundus
- injūdicātus
- injugātus
- injugis
- injūnctio
- injūnctus 1
- injūnctus 2
- injungo
- injūrātus
- injūria
- injūriōsē
- injūriōsus
- injūrius
- injūrus
- injussus 1
- injussus 2
- injūstē
- injūstitia
- injūstum
- injūstus
- inīvī
- inl-
- inm-
- innābilis
- innāscor
- innato
- innātus
- innāvigābilis
- innecto
- innexio
- innītor
- inno
- innocēns
- innocenter
- innocentia
- innocuē
- innocuus
- innōminis
- innōtēsco
- innōtitia
- innōtuī
- innovātio
- innovo
- innoxiē
- innoxietās
- innoxius
- innūbilo
- innūbo
- innubus
- innuī
- innumerābilis
- innumerābilitās
- innumerābiliter
- innumerus
- innuo
- innūpsī
- innūpta
- innūptus 1
- innūptus 2
- innūtrio
- innūtrītus 1
- innūtrītus 2
- Inō
- inoblītus
- inoboedientia
- inoboedus
- inobrutus
- inobsequēns
- inobservābilis
- inobservāns
- inobservantia
- inobservātus
- inocciduus
- inocco
- inoculātio
- inoculātor
- inoculo
- inodōrus
- inoffēnsē
- inoffēnsus
- inofficiōsus
- inolēns
- inolēsco
- inōminālis
- inōminātus
- inopia
- inopīnāns
- inopīnanter
- inopīnātē
- inopīnātō
- inopīnātum
- inopīnātus
- inopīnus
- >>
- innov|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Jokantas 1936
in-novo 1 atnaujinti; trop. se ad aliquid vėl atsiduoti kuriam nors dalykui.
- Kuzavinis 2007
- innov|o, āre, āvī, ātum vt [1. in + novo] atnaũjinti (sē C)