- Murgantīnī
- Murgantīnus
- muria
- muriāticum
- muriāticus
- mūricīdus
- mūrilegium
- mūrīnus
- murmillo
- murmur
- murmurātio
- murmurātor
- murmuro
- murra 1
- murra 2
- murrātus
- murreus 1
- murreus 2
- murrinus 1
- murrinus 2
- murtētum
- murteus
- murtinus
- murtum
- murtus
- mūrus
- mūs
- Mūs
- Mūsa
- mūsaeum
- mūsaeus
- Mūsaeus
- mūsarāneus
- musca
- muscārium
- muscārius
- muscātula
- muscātus
- mūscerda
- muscidus
- mūscipula
- mūscipulum
- muscōsus
- muscula
- mūsculōsus
- mūsculus
- muscus
- mūsēum
- musica 1
- musica 2
- mūsicē
- mūsicus 1
- mūsicus 2
- mūsīvum
- mūsīvus
- Mūsōnius Rūfus
- mussito
- musso
- mustāceum
- mustāceus
- mustāx
- mūstēla
- mūstēlīnus
- mustēs
- musteus
- musticus
- mustricola
- mustum
- mustus
- Musulāmiī
- Mūta
- mūtābilis
- mūtābilitās
- mūtābiliter
- mūtātio
- mūtātor
- mūtātōrium
- mūtātōrius
- mūtātūra
- mūtātus 1
- mūtātus 2
- mūtēsco
- muticus
- mutilātio
- mutilo
- mutilus
- Mutina
- Mutinēnsis
- mūtio
- mūtitio
- mūtito
- mutmut
- mūto
- muttio
- muttitio
- mutto
- mūtuārius
- mūtuātīcius
- mūtuāticus
- mūtuātio
- mūtuē
- >>
- mūsicē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LBL (3)
- Sirvydas 1642
-
Melodiynie, Modulatè, muſicè. Gieſmingay.
-
- Jokantas 1936
- mūsicus 3 (adv. -ē P) [μουσικός] a) muzikalus, muzikos leges, citharae sonus Ph; †ars musica poetinės kūrybos menas; trop. harmoniškas.b) subst. mūsicus, ī m muzikas, muzikos žinovas; mūsica, ōrum n muzika musicorum perstudiosus.
- Kuzavinis 2007
- mūsicē adv. [1. mūsicus] mẽniškai; puĩkiai, gražiaĩ (aetātem agere Pl)