- oblātor
- oblātrātio
- oblātrātor
- oblātrātrīx
- oblātro
- oblātus
- oblectāmen
- oblectāmentum
- oblectātio
- oblectātor
- oblectātōrius
- oblecto
- oblēnīmen
- oblēnio
- oblēvī
- oblīcus
- oblīdo
- obligāmentum
- obligātio
- obligātōrius
- obligātus
- obligo
- oblīmo
- oblinio
- oblinītio
- oblino
- oblīquē
- oblīquitās
- oblīquo
- oblīquum
- oblīquus
- oblīsī
- oblīsus
- oblitēsco
- oblitterātio
- oblittero
- oblitterus
- oblituī
- oblitus 1
- oblītus 2
- oblīvio
- oblīviōsus
- oblīvīscor
- oblīvium
- oblīvius
- obloco
- oblocūtor
- oblocūtus
- oblongulus
- oblongus
- obloquium
- obloquor
- oblūctātio
- oblūctor
- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- obmūtēsco
- obnātus
- obniger
- obnītor
- obnīxē
- obnīxus
- obnoxiē
- obnoxietās
- obnoxiōsus
- obnoxius
- obnūbilo
- obnūbilus
- obnūbo
- obnūntiātio
- obnūntio
- obnūpsī
- obnūptus
- oboediēns
- oboedienter
- oboedientia
- oboedio
- oboleo
- obolus
- oborior
- obortus 1
- obortus 2
- obraucātus
- obrēpo
- obrēpto
- obrēptus
- obrigēsco
- obrōdo
- obrogātio
- obrogo
- obrubēsco
- obruo
- obrussa
- obrutus
- obs-
- obsaepio
- obscēna
- >>
- obloqui|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: ABBB (4)
- Kuzavinis 2007
- obloqui|um, ī n [obloquor] vėl. prieštarãvimas, príeštara Si, Cas