- oblūdo
- obmōlior
- obmordeo
- obmoveo
- obmurmurātio
- obmurmuro
- obmūtēsco
- obnātus
- obniger
- obnītor
- obnīxē
- obnīxus
- obnoxiē
- obnoxietās
- obnoxiōsus
- obnoxius
- obnūbilo
- obnūbilus
- obnūbo
- obnūntiātio
- obnūntio
- obnūpsī
- obnūptus
- oboediēns
- oboedienter
- oboedientia
- oboedio
- oboleo
- obolus
- oborior
- obortus 1
- obortus 2
- obraucātus
- obrēpo
- obrēpto
- obrēptus
- obrigēsco
- obrōdo
- obrogātio
- obrogo
- obrubēsco
- obruo
- obrussa
- obrutus
- obs-
- obsaepio
- obscēna
- obscēnē
- obscēnitās
- obscēnus
- obscūrātio
- obscūrē
- obscūritās
- obscūro
- obscūrum
- obscūrus
- obsecrātio
- obsecro
- obsecundo
- obsecūtus
- obsēdī
- obsequēla
- obsequēns
- obsequenter
- obsequentia
- obsequibilis
- obsequiōsus
- obsequium
- obsequor
- obsero 1
- obsero 2
- observābilis
- observāns
- observanter
- observantia
- observātio
- observātor
- observito
- observo
- obses
- obsessio
- obsessor
- obsessus
- obsēvī
- obsībilo
- obsideo
- obsidiālis
- obsidio
- obsidiōnālis
- obsidium 1
- obsidium 2
- obsīdo
- obsīgnātio
- obsīgnātor
- obsīgno
- obsisto
- obsitus
- obsolefacio
- obsolefīo
- obsolēsco
- obsolētē
- >>
- obscūrāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLBA (5)
- Jokantas 1936
obscūrātio, ōnis f [obscūro] užtemimas solis; trop. in quibus propter eorum exiguitatem obsc. consequitur dalykuose, kurie dėl savo mažumo lieka nepastebėti.
- Kuzavinis 2007
- obscūrāti|o, ōnis f [obscūro] 1. užtemìmas (sōlis C; lūnae Se);2. tamsà, tamsýbė bH;3. prk. neaiškùmas (voluptātum C)
- obscūrāti|o, ōnis f [obscūro]