- obscūro
- obscūrum
- obscūrus
- obsecrātio
- obsecro
- obsecundo
- obsecūtus
- obsēdī
- obsequēla
- obsequēns
- obsequenter
- obsequentia
- obsequibilis
- obsequiōsus
- obsequium
- obsequor
- obsero 1
- obsero 2
- observābilis
- observāns
- observanter
- observantia
- observātio
- observātor
- observito
- observo
- obses
- obsessio
- obsessor
- obsessus
- obsēvī
- obsībilo
- obsideo
- obsidiālis
- obsidio
- obsidiōnālis
- obsidium 1
- obsidium 2
- obsīdo
- obsīgnātio
- obsīgnātor
- obsīgno
- obsisto
- obsitus
- obsolefacio
- obsolefīo
- obsolēsco
- obsolētē
- obsolētus
- obsolēvī
- << >>
- obsīgnāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Pieczętarz, Signator, obſignator literarum. pećietoias.
-
- Jokantas 1936
- obsīgnātor, ōris m [obsigno] dedąs antspaudą, kaipo liudininkas, antspaudo dėjėjas testamenti, litterarum.
- Kuzavinis 2007
- obsīgnāt|or, ōris m [obsīgno] antspaudúotojas, añtspaudo dėjė́jas C