- observanter
- observantia
- observātio
- observātor
- observito
- observo
- obses
- obsessio
- obsessor
- obsessus
- obsēvī
- obsībilo
- obsideo
- obsidiālis
- obsidio
- obsidiōnālis
- obsidium 1
- obsidium 2
- obsīdo
- obsīgnātio
- obsīgnātor
- obsīgno
- obsisto
- obsitus
- obsolefacio
- obsolefīo
- obsolēsco
- obsolētē
- obsolētus
- obsolēvī
- obsolido
- obsōnātor
- obsōnātus
- obsōnium
- obsōno 1
- obsono 2
- obsōnor
- obsorbeo
- obstāculum
- obstantia
- obstetrīcia
- obstetrīcius
- obstetrīco
- obstetrīx
- obstinātē
- obstinātio
- obstinātus
- obstino
- obstipēsco
- obstīpus
- obstita
- obstitī
- obstitum
- obstitus
- obsto
- obstrāgulum
- obstreperus
- obstrepitāculum
- obstrepito
- obstrepo
- obstrictē
- obstrictus
- obstrigillātor
- obstrigillo
- obstringo
- obstrūctio
- obstruo
- obstupefacio
- obstupefīo
- obstupendus
- obstupeo
- obstupēscendus
- obstupēsco
- obstupidus
- obstupuī
- obsum
- obsuo
- obsurdātus
- obsurdēfacio
- obsurdēsco
- obsūtus
- obtaedēscit
- obtēctus
- obtegēns
- obtego
- obtemperanter
- obtemperātio
- obtempero
- obtendo
- obtenebrātio
- obtenebrēsco
- obtenebro
- obtentus 1
- obtentus 2
- obtero
- obtestātio
- obtestor
- obtēxī
- obtexo
- obticentia
- obticeo
- >>
- obstit|a, ōrum n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LBB (3)
- Jokantas 1936
obstita, ōrum n [cnf. obsto] žaibo ištikti daiktai.
- Kuzavinis 2007
- obstit|a, ōrum n [obsisto] žaĩbo ištiktì daiktaĩ C