- obsitus
- obsolefacio
- obsolefīo
- obsolēsco
- obsolētē
- obsolētus
- obsolēvī
- obsolido
- obsōnātor
- obsōnātus
- obsōnium
- obsōno 1
- obsono 2
- obsōnor
- obsorbeo
- obstāculum
- obstantia
- obstetrīcia
- obstetrīcius
- obstetrīco
- obstetrīx
- obstinātē
- obstinātio
- obstinātus
- obstino
- obstipēsco
- obstīpus
- obstita
- obstitī
- obstitum
- obstitus
- obsto
- obstrāgulum
- obstreperus
- obstrepitāculum
- obstrepito
- obstrepo
- obstrictē
- obstrictus
- obstrigillātor
- obstrigillo
- obstringo
- obstrūctio
- obstruo
- obstupefacio
- obstupefīo
- obstupendus
- obstupeo
- obstupēscendus
- obstupēsco
- obstupidus
- obstupuī
- obsum
- obsuo
- obsurdātus
- obsurdēfacio
- obsurdēsco
- obsūtus
- obtaedēscit
- obtēctus
- obtegēns
- obtego
- obtemperanter
- obtemperātio
- obtempero
- obtendo
- obtenebrātio
- obtenebrēsco
- obtenebro
- obtentus 1
- obtentus 2
- obtero
- obtestātio
- obtestor
- obtēxī
- obtexo
- obticentia
- obticeo
- obticēsco
- obtigī
- obtineo
- obtingo
- obtinnio
- obtinuī
- obtorpeo
- obtorpēsco
- obtorqueo
- obtrectātio
- obtrectātor
- obtrecto
- obtrītus
- obtrīvī
- obtrūdo
- obtruncātio
- obtrunco
- obtrūsī
- obtrūsus
- obtudī
- obtueor
- obtulī
- obtundo
- >>
- obstupid|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBBB (4)
- Jokantas 1936
ob-stupidus 3 apsvaigintas, apsvaigęs P.
- Kuzavinis 2007
- obstupid|us, a, um adj. [ob + stupidus] nustẽbęs, apstul̃bęs (aliquā rē Ap); suglùmęs, sumìšęs, sutrìkęs Pl