- obstupefacio
- obstupefīo
- obstupendus
- obstupeo
- obstupēscendus
- obstupēsco
- obstupidus
- obstupuī
- obsum
- obsuo
- obsurdātus
- obsurdēfacio
- obsurdēsco
- obsūtus
- obtaedēscit
- obtēctus
- obtegēns
- obtego
- obtemperanter
- obtemperātio
- obtempero
- obtendo
- obtenebrātio
- obtenebrēsco
- obtenebro
- obtentus 1
- obtentus 2
- obtero
- obtestātio
- obtestor
- obtēxī
- obtexo
- obticentia
- obticeo
- obticēsco
- obtigī
- obtineo
- obtingo
- obtinnio
- obtinuī
- obtorpeo
- obtorpēsco
- obtorqueo
- obtrectātio
- obtrectātor
- obtrecto
- obtrītus
- obtrīvī
- obtrūdo
- obtruncātio
- obtrunco
- obtrūsī
- obtrūsus
- obtudī
- obtueor
- obtulī
- obtundo
- obtūnsus
- obtuor
- obtūrāmentum
- obtūrātio
- obturbo
- obtūro
- obtūsē
- obtūsiangulus
- obtūsitās
- obtūsus
- obtūtus
- obumbro
- obūnctus
- obuncus
- obundo
- obustus
- obvāgio
- obvallo
- obvenientia
- obvenio
- obventio
- obverbero
- obversor
- obverto
- obviam
- obvigilo
- obvio
- obvius
- obvolūtio
- obvolūtus
- obvolvo
- obvorto
- oc-
- occa
- occaeco
- occallātus
- occallēsco
- occano
- occanto
- occāsio
- occāsiuncula
- occāsus 1
- occāsus 2
- occātio
- >>
- obtrunc|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Sćinam kogo, Capite plecto, obtrunco, iugulo. Nukiertu.
-
- Jokantas 1936
- ob-trunco 1 sukapoti į gabalus, užmušti regem L.
- Kuzavinis 2007
- obtrunc|o, āre, āvī, ātum vt [ob + trunco] 1. apgenė́ti, apipjáustyti (vītem Co);2. sukapóti į̃ gãbalus (cervōs V); užmùšti, nužudýti (Trōjānōs Pt)
- obtrunc|o, āre, āvī, ātum vt [ob + trunco]