- obvigilo
- obvio
- obvius
- obvolūtio
- obvolūtus
- obvolvo
- obvorto
- oc-
- occa
- occaeco
- occallātus
- occallēsco
- occano
- occanto
- occāsio
- occāsiuncula
- occāsus 1
- occāsus 2
- occātio
- occātor
- occavus
- occecinī
- occēdo
- occento
- occentus
- occēpī
- occepto
- occeptus
- occessī
- occidēns 1
- occidēns 2
- occīdēns 3
- occidentālis
- occīdī 1
- occidī 2
- occīdio
- occīdo 1
- occido 2
- occiduus
- occillo
- occino
- occipio
- occipitium
- occiput
- occīsio
- occīsor
- occīsus
- occlāmito
- occlūdo
- occlūsus
- occo
- occoepī
- occrēsco
- occubitus 1
- occubitus 2
- occubo
- occubuī
- occucurrī
- occulco
- occulo
- occultātē
- occultātio
- occultātor
- occultātus
- occultē
- occultim
- occulto 1
- occultō 2
- occultum
- occultus
- occuluī
- occumbo
- occupātio
- occupātus
- occupo
- occurro
- occursāculum
- occursātio
- occursio
- occursito
- occurso
- occursus 1
- occursus 2
- Ōceanicus
- Ōceanis
- Ōceanītis
- Ōceanus
- Ocella
- ocellātī
- ocellātus
- ocellulus
- ocellus
- Ocelum
- ōchra
- Ōchus
- ōcimum
- ōcior
- ōcissimus
- ōciter
- ocliferius
- Ocnus
- >>
- occ|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LA (2)
- Sirvydas 1642
-
Bronuię. Occo, ſubigo, glebas. Akieiu.
-
- Jokantas 1936
- occo 1 [occa, ae f akėčios] akėti semper occant prius quam sariunt rustici P.
- Kuzavinis 2007
- occ|o, āre, āvī, ātum vt [occa] 1. akė́ti (agrum Co);2. įdìrbti; augìnti (segetem H)
- occ|o, āre, āvī, ātum vt [occa]