- rēnālis
- renarro
- renāscor
- renāvigo
- reneo
- rēnēs
- renīdentia
- renīdeo
- renīdēsco
- renītor
- reno 1
- rēno 2
- renōdo
- renovāmen
- renovātio
- renovello
- renovo
- renūdo
- renuī
- renumero
- renūntiātio
- renūntio
- renūntius
- renuo
- renūtus
- reor
- repāgulum
- repando
- repandus
- reparābilis
- reparātio
- reparātor
- reparco
- reparo
- repastinātio
- repastinātum
- repastino
- repatēsco
- repatrio
- repatuī
- repecto
- repedo
- repello
- rependo
- rēpēns 1
- repēns 2
- repēns 3
- repēnso
- repēnsus
- repente
- repentīnō
- repentīnus
- reperco
- repercussī
- repercussus 1
- repercussus 2
- repercutio
- reperio
- repertio
- repertor
- repertōrium
- repertrīx
- repertum
- repertus 1
- repertus 2
- repetentia
- repetītio
- repetītor
- repetītus
- repeto
- repetundae
- repexus
- replanto
- replaudo
- repleo
- replicātio
- replico
- replumbo
- rēpo
- reponderātio
- repōno
- reportātio
- reporto
- reposco
- repositōrium
- repositus
- repostor
- repostus
- reposuī
- repōtia
- repperī
- reppulī
- repraesentātio
- repraesentātor
- repraesento
- reprehendo
- reprehēnsibilis
- reprehēnsio
- reprehēnso
- reprehēnsor
- reprehēnsus
- >>
- repentīnō
- Prieveiksmis. Skiemenys: BLLL (4)
- Jokantas 1936
repentīnus 3 (adv. -ō) [repens] staigus, ūmus, netikėtas impetus, praedonum adventus, casus; †venenum greit veikią; vis N smurtas; adv. repentino moritur.
- Kuzavinis 2007
- repentīnō adv. [repentīnus] staigà, nelauktaĩ, netikė́tai C, Cs