- rūmusculus
- runcātio
- runcātor
- runcātrīx
- runcina
- runcino
- ruo 1
- ruo 2
- rūpēs
- rūpeus
- rupex
- rūpī
- rūpicapra
- rupico
- Rupilius
- ruptio
- ruptor
- ruptus
- rūrī
- rūricola 1
- rūricola 2
- rūrigena
- rūro
- rūrsum
- rūrsus
- rūs
- Ruscino
- rūscum
- rūscus
- Rusellae
- Rusellānī
- Rusellānus
- ruspor
- rūssātus
- rūssēsco
- rūsseus
- Russī
- Russia
- Russicus
- rūssus
- rūsticānus
- rūsticātio
- rūsticē
- rūsticitās
- rūsticor
- rūsticulus
- rūsticus 1
- rūsticus 2
- rūsum
- rūsus
- rūta
- rūta caesa
- rutābulum
- rūtātus
- rutellum
- Rutēnī
- Ruthēnī
- rutilēsco
- Rutīliānus
- Rutīlius
- rutilo
- rutilus
- rūtīnus
- rutrum
- rūtula
- Rutulī
- Rutulus
- rutus
- rythm-
- S
- Saba
- Sabaea
- Sabaeī
- Sabaeus
- sabanum
- Sabaōth
- Sābātē
- Sābātīnī
- Sābātīnus
- Sabāzia
- Sabāzius
- sabbata
- sabbatārius 1
- sabbatārius 2
- sabbatismus
- sabbatizo
- sabbatum
- Sabellī
- Sabellus
- Sabīna
- Sabīnī
- Sabīnum
- Sabīnus 1
- Sabīnus 2
- Sabis
- Sabrīna
- sabulētum
- sabulōsus
- sabulum
- saburra
- saburro
- >>
- rūt|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Rutá, Ruta. Ruta.
-
- Jokantas 1936
- 1. rūta, ae f rūta (gėlė); trop. kartumas.
- Kuzavinis 2007
- 1. rūt|a, ae f 1. bot. rūtà Co, O, PM; ◊ aliquem in ~ae folium conjicere Pt įmèsti ką̃ į̃ rūtàs, t. y. priver̃sti ką̃ ìš báimės slė́ptis;2. prk. kartùmas, kartė̃lis C
- 1. rūt|a, ae f