- venero
- veneror
- Venetī
- venetī
- Venetia
- venetiānī
- Veneticus
- venetus
- Venetus
- vēnī
- venia
- veniābilis
- veniālis
- Venīlia
- venio
- vennuncula
- vēnō
- vēnor
- vēnōsus
- venter
- Ventidius
- ventilābrum
- ventilātio
- ventilātor
- ventilo
- ventio
- ventito
- ventōsitās
- ventōsus
- ventrāle
- ventrālis
- ventriculus
- ventriōsus
- ventrōsus
- ventulus
- ventūrus
- ventus 1
- ventus 2
- vēnūcula
- vēnula
- vēnumdo
- vēnundo
- Venus 1
- vēnus 1
- Venus 2
- venus 2
- Venusia
- Venusīnī
- Venusīnus
- venustās
- venustē
- venusto
- venustulus
- venustus
- vēpallidus
- veprāticus
- veprēcula
- veprēs
- veprētum
- vēr
- vērāciter
- Veragrī
- vērātrīx
- vērātrum
- vērāx
- verbālis
- verbāscum
- verbēna
- verbēnāca
- verbēnae
- verbēnārius
- verbēnātus
- verber
- verberābilis
- verberābundus
- verberātio
- verbereus
- verbero 1
- verbero 2
- verbex
- verbificātio
- verbigena
- verbigero
- verbivēlitātio
- verbōsē
- verbōsitās
- verbōsor
- verbōsus 1
- verbōsus 2
- verbulum
- verbum
- Vercellae
- Vercellēnsis
- Vercingetorīx
- vērculum
- vērē
- verēcundē
- verēcundia
- verēcundor
- verēcundus
- verēdārius
- >>
- venust|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: BLL (3)
- Sirvydas 1642
-
Pięknie, Pulcherrimè, pulchrè, eleganter, venuſtè. Graźiey.
-
- Jokantas 1936
- venustus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [iš 2. venus] meilus, grakštus, žavingas vultus, motus corporis; mulier specie P; trop. mandagus, sąmojingas Graecus valde v.; sententiae venustae; sermo urbanus atque venustus.
- Kuzavinis 2007
- venust|ē adv. [venustus] (comp. ~ius Se, sup. ~issimē C) 1. gražiaĩ; žavìngai, patraukliaĩ C;2. prk.1) mielaĩ, malõniai (dīcere Q);2) mandagiaĩ, elegántiškai (respondēre Q)
- venust|ē adv. [venustus] (comp. ~ius Se, sup. ~issimē C)