- coaetāneus
- coāgmentātio
- coāgmento
- coāgmentum
- coāgulātio
- coāgulo
- coāgulum
- coalēsco
- coalitio
- coalitus
- coaluī
- coangusto
- coapto
- coarctātio
- coarcto
- coarguo
- coartātio
- coarto
- coax
- coaxo 1
- coaxo 2
- cōbītis
- Cōcalus
- Coccējus
- coccineus
- coccinum
- coccinus
- coccum
- coccus
- coccȳx
- cocētum
- cochlea
- cochlear
- cochleāre
- cochleāris
- cocibilis
- cōcio
- coclea
- coclear
- cocles
- Cocles
- coco
- cocta
- coctibilis
- coctilis
- coctio
- coctor
- coctūra
- coctus
- coculum
- << >>
- coacēsc|o, ere; acuī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: BBLA (4)
- Susiję: coacuī
- Sirvydas 1642
-
ſkwaśniec, Coaceſcere. ſuſzokt.
-
- Jokantas 1936
- co-acēsco, acuī 3 rūgti, gesti ut non omne vinum, sic non omnis natūra vetustate coacescit; trop. tapti laukiniu gens.
- Kuzavinis 2007
- coacēsc|o, ere; acuī [co + acēsco] 1. sugìžti, surū́gti (vīnum Vr); sugèsti (cibus Ce);2. prk. sulaukė́ti, tàpti laukiniù (gēns C)
- coacēsc|o, ere; acuī [co + acēsco]