- dēsīderābilis
- dēsīderātio
- dēsīderātīvus
- dēsīderium
- dēsīdero
- dēsidia 1
- dēsīdia 2
- dēsidiābulum
- dēsidiōsē
- dēsidiōsus
- dēsīdo
- dēsīgnātio
- dēsīgnātor
- dēsīgnātus
- dēsīgno
- dēsiī
- dēsilio
- dēsino
- dēsipiēns
- dēsipio
- dēsisto
- dēsitus
- dēsōlātio
- dēsōlātor
- dēsōlātus
- dēsōlo
- dēsomnis
- dēspectātio
- dēspectātor
- dēspectio
- dēspecto
- dēspectus 1
- dēspectus 2
- dēspērābilis
- dēspēranter
- dēspērātē
- dēspērātio
- dēspērātus
- dēspēro
- dēspēxī
- dēspicātio
- dēspicātus 1
- dēspicātus 2
- dēspicientia
- dēspicio
- dēspicor
- dēspoliātio
- dēspoliātor
- dēspolio
- dēspondeo
- dēspōnsātio
- dēspōnso
- dēspōnsus
- dēspuī
- dēspūmo
- dēspuo
- dēspūtum
- dēsquamo
- dēsterno
- dēstico
- dēstillātio
- dēstillo
- dēstina
- dēstināta
- dēstinātio
- dēstinātum
- dēstino
- dēstitī
- dēstituo
- dēstitus
- dēstitūtio
- dēstitūtus
- dēstrātus
- dēstrāvī
- dēstrictus
- dēstringo
- dēstrūctio
- dēstrūctīvus
- dēstrūctor
- dēstrūctus
- dēstruo
- dēsubitō
- dēsūbulo
- dēsūdāsco
- dēsūdātio
- dēsūdēsco
- dēsūdo
- dēsuēfacio
- dēsuēfīo
- dēsuēsco
- dēsuētūdo
- dēsuētus
- dēsuēvī
- dēsultor
- dēsultōrius
- dēsultūra
- dēsultus
- dēsuluī
- dēsum
- dēsūmo
- dēsuper
- >>
- dēsīd|o, ere; sēdī (sīdī)
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
dē-sīdo, sēdī 3 grimsti, dubti, nusėsti terra desedit; †fundamenta desidunt; trop. gesti, blogėti mores desidentes L (pa)krikti.
- Kuzavinis 2007
- dēsīd|o, ere; sēdī (sīdī) vi [dē + sīdo] 1. (su)dùbti, (su)smègti; (nu)smùkti; (nu)sė́sti, (at)slū́gti; terra dēsēdit C žẽmė sudùbo; tumor ~it Ce tinìmas atslū́gsta;2. prk. gèsti, blogė́ti (mōrēs L)
- dēsīd|o, ere; sēdī (sīdī) vi [dē + sīdo]