- dētorqueo
- dētractātio
- dētractātor
- dētractio
- dētracto
- dētractor
- dētraho
- dētrectātio
- dētrectātor
- dētrecto
- dētrīmentōsus
- dētrīmentum
- dētrītus 1
- dētrītus 2
- dētrīvī
- dētrūdo
- dētruncātio
- dētrunco
- dētrūsī
- dētrūsio
- dētrūsus
- dētulī
- dētumēsco
- dētundo
- dēturbo
- dēturpo
- Deucaliōn
- Deucaliōnēus
- deūnx
- deūro
- deus
- deussī
- deustio
- deustus
- deūtor
- dēvāsto
- dēveho
- dēvello
- dēvēlo
- dēveneror
- dēvenio
- dēverbero
- dēverbium
- dēversor 1
- dēversor 2
- dēversōriolum
- dēversōrium
- dēversōrius
- dēversus
- dēvertī
- << >>
- dētestābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLLBB (5)
- Jokantas 1936
detestābilis, e [detestor] bjaurus, šlykštus, pasibjaurėtinas, baisus.
- Kuzavinis 2007
- dētestābil|is, e adj. [dētestor] bjaurùs, šlykštùs (homo C); pasibjaurė́tinas (scelus C); baisùs, nepakeñčiamas (ōmen C; vōx Su)