- dīmoveo
- Dīnarchus
- Dindyma
- Dindymēnē
- Dindymus
- Dīno
- Dīnocratēs
- Dīnōn
- dīnōsco
- dīnoto
- dīnumerābilis
- dīnumerātio
- dīnumerātor
- dīnumero
- dinummium
- Dio
- diōbolāris
- diōcēsis
- Diocharēs
- Diocharīnus
- Dioclētiānus
- Diodōrus
- Diodotus
- dioecēsis
- dioecētēs
- Diogenēs
- diōgmītae
- Diomēdēs
- Diomēdēus
- Diōn
- Diōna
- Diōnaeus
- Dionȳsēus
- Dionȳsia
- Dionȳsius 1
- Dionȳsius 2
- Dionȳsus
- dioptra
- Dioscūrī
- diōta
- Dijovis
- Dīphilus
- diphthera
- diphtongo
- diphtongus
- diplinthius
- diplōma
- diplōmaticus
- dipsacus
- dipsas
- << >>
- dīnot|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Jokantas 1936
dī-noto 1 skirti, atskirti.
- Kuzavinis 2007
- dīnot|o, āre vt [dis + noto] (at)skìrti (rēs C)