- effringo
- effrixī
- effūdī
- effugio
- effugium
- effugo
- effulgeo
- effultus
- effundo
- effūsē
- effūsio
- effūsus
- effūtio
- ēgelidus
- egēns
- egentia
- egēnus
- egeo
- Ēgeria
- ēgero
- egestās
- ēgestio
- ēgestus 1
- ēgestus 2
- ēgī
- Egnātius
- ego
- egomet
- egopte
- ēgredior
- ēgregiē
- ēgregium
- ēgregius
- ēgressus 1
- ēgressus 2
- ēgurgito
- ehem
- eheu
- eho
- ehodum
- ei
- eia
- ējāculor
- ējicio
- ējēcī
- ējectāmentum
- ējectīcius
- ējectio
- ējecto
- ējectūra
- << >>
- ējulāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBLBA (5)
- Susiję: ējulātus
- Sirvydas 1642
-
Nárzekánie, Lamentum, eiulatus, eiulatio, plãctus. Rauduoimas.
-
- Jokantas 1936
- ēiulātio, ōnis f ir -tus, ūs m [eiulo] raudojimas, vaitojimas, verkimas balsu.
- Kuzavinis 2007
- ējulāti|o, ōnis f [ējulo] raudójimas, vaitójimas; aimanãvimas C, Se