- exclūsōrius
- exclūsus
- excoctus
- excōgitātio
- excōgitātor
- excōgito
- excolo 1
- excōlo 2
- excoluī
- excommūnicātio
- excommūnico
- excōnsul
- excoquo
- excorio
- excornis
- excors
- excoxī
- excrementum
- excreo
- excrēscentia
- excrēsco
- excrētum
- excrētus
- excrēvī
- excruciābilis
- excrucio
- excubiae
- excubitor
- excubitrīx
- excubo
- excucurrī
- excūdo
- exculcātor
- exculco
- exculpātio
- excultus
- excurro
- excursio
- excursor
- excursus 1
- excursus 2
- excūsābilis
- excūsātē
- excūsātio
- excūsātus
- excūso
- excūsor
- excussī
- excussio
- excussōrium
- << >>
- 2. excōl|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Kuzavinis 2007
- 2. excōl|o, āre [ex + 2. cōlo] iškóšti, pérkošti (acētum Pa); ◊ ~āre culicem, camēlum autem gluttīre Vlg iškóšti prõ dantìs úodą, õ prarýti kupranugãrį