- incompositē
- incompositus
- incomprehēnsibilis
- incōmptus
- inconcessus
- inconcilio
- inconcinnē
- inconcinnitās
- inconcinniter
- inconcinnus
- inconcitus
- inconcussus
- incondemnātus
- inconditē
- inconditus
- incōnfūsus
- incongelābilis
- incongruēns
- incōnscius
- incōnsequēns
- incōnsequentia
- incōnsīderāns
- incōnsīderanter
- incōnsīderantia
- incōnsīderātē
- incōnsīderātio
- incōnsīderātus
- incōnsōlābilis
- incōnspicuus
- incōnstāns
- incōnstanter
- incōnstantia
- incōnsuētus
- incōnsultē
- incōnsultō
- incōnsultus 1
- incōnsultus 2
- incōnsūmptus
- incontāminātus
- incontentus
- incontinēns
- incontinenter
- incontinentia
- inconveniēns
- inconvenientia
- incoquo
- incorporālis
- incorporālitās
- incorporātio
- incorporeus
- << >>
- incolum|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LBBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Zdrowy, Sanus, valens, incolumis, vegetus. Sweykas.
-
- Daukantas 1838
- Incolumis m, [f. me, n.] swek’s, giws.
- Jokantas 1936
- incolumis, e [cnf. calamitas] nesužeistas, sveikas, visas incolumem dimittere; incolumis conservatus est nenubaustas; *vita famaque be dėmės; †incolumi Agrippinā kolei buvo gyva.
- Kuzavinis 2007
- incolum|is, e adj. 1. nesùžeistas; nepàkenktas; sveĩkas, vìsas (nāvis Cs); gývas; ~ī Agrippinā T kõl Agripinà bùvo gyvà;2. nesùteptas, bè dėmė̃s, pavyzdìngas (vīta H)
- incolum|is, e adj.