- indētōnsus
- indētrītus
- indēvītātus
- index
- Indī
- India
- indicātio
- indicātīvus 1
- indicātīvus 2
- indicātūra
- indīcēns 1
- indīcēns 2
- indicium
- indicīva
- indicīvus
- indico 1
- indīco 2
- indīctio
- indīctiōnālis
- indīctīvus
- indictum
- indictus 1
- indictus 2
- Indicum
- Indicus
- indidem
- indidī
- indifferēns
- indifferenter
- indifferentia
- indigena
- indigēns
- indigentēs
- indigentia
- indigenus
- indigeo
- indiges 1
- indiges 2
- indīgestibilis
- indīgestus
- indīgnābundē
- indīgnābundus
- indīgnāns
- indīgnātio
- indīgnātiuncula
- indīgnē
- indīgnitās
- indīgnor
- indīgnus
- indigus
- indīligēns
- indīligenter
- indīligentia
- indipīsco
- indipīscor
- indīrēctus
- indīreptus
- indīsciplīnātio
- indīsciplīnātus
- indiscrētus
- indiscrīminātim
- indiscussē
- indiscussus
- indisertē
- indisertus
- indispositē
- indispositus
- indisputābilis
- indissociābilis
- indissolūbilis
- indistīnctus
- inditus
- indīviduitās
- indīviduum
- indīviduus
- indīvīsibilis
- indīvīsus
- indīxī
- indo
- indocilis
- indoctē
- indoctus
- indolēns
- indolentia
- indolēs
- indolēsco
- indomābilis
- indomitus
- indormio
- indōtātus
- indu
- indubitābilis
- indubitanter
- indubitātē
- indubitātus
- indubito
- indubius
- indūco
- inductio
- inductus 1
- inductus 2
- >>
- indīlig|ēns, entis
- Būdvardis, 3 linksniuotė (tipas su -nt-), 1 galūnės. Skiemenys: LLBL (4)
- Jokantas 1936
in-dīligēns, entis (adv. -enter) su comp. neatidus, apsileidęs, nerangus non i. (rūpestingas) pater familias N; indiligenter observare ianuam P.
- Kuzavinis 2007
- indīlig|ēns, entis adj. [2. in + dīligēns] (comp. ~entior Cs) 1. neatidùs, apsiléidęs Pl, C; nerūpestìngas, lengvabū̃dis N;2. prk. apléistas; ~ēns hortus PM apléistas sõdas
- indīlig|ēns, entis adj. [2. in + dīligēns] (comp. ~entior Cs)