- Īnsuber
- Īnsubrēs
- īnsūdo
- īnsuēfactus
- īnsuēsco
- īnsuētus 1
- īnsuētus 2
- insuēvī
- īnsufficiēns
- īnsufficientia
- īnsula
- īnsulānus
- īnsulārius
- īnsulsē
- īnsulsitās
- īnsulsus
- īnsultātio
- īnsulto
- īnsultūra
- īnsultus
- īnsum
- īnsūmo
- īnsūmptio
- īnsuo
- īnsuper 1
- īnsuper 2
- īnsuperābilis
- īnsurgo
- īnsuspicābilis
- īnsustentābilis
- īnsusurrātio
- īnsusurro
- īnsūtus 1
- īnsūtus 2
- īntābēsco
- intāctilis
- intāctus 1
- intāctus 2
- intāminātus
- intēctus 1
- intēctus 2
- integellus
- integer
- integimentum
- intego
- integrālis
- integrāsco
- integrātio
- integrātor
- integrē
- << >>
- 1. intemper|āns, antis
- Būdvardis, 3 linksniuotė (tipas su -nt-), 1 galūnės. Skiemenys: LLBL (4)
- Sirvydas 1642
-
Niepowśćiągliwy. Incontinens, intemperans. Neaźuſiturius.
-
- Jokantas 1936
- in-temperāns, antis (adv. -anter) su comp. ir sup. be saiko, be atodairos, aistringas, neapgalvotas homo, adulescens, libertas; fui in te intemperantior, quam debui smarkesnis; non intemperanter concupiscere N ne perdaug aistringai.
- Kuzavinis 2007
- 1. intemper|āns, antis adj. [2. in + temperāns] (comp. ~antior Se, sup. ~antissimus C) 1. nesaikìngas, besaĩkis Ap;2. nesantūrùs, ne(su)sival̃dantis Se;3. nesuval̃domas; paláidas, pasiléidęs C, T
- 1. intemper|āns, antis adj. [2. in + temperāns] (comp. ~antior Se, sup. ~antissimus C)