- intellego
- intellig-
- Intemeliī
- Intemelium
- intemerandus
- intemerātus
- intemperāns 1
- intemperāns 2
- intemperanter
- intemperantia
- intemperātē
- intemperātio
- intemperātus
- intemperiae
- intemperiēs
- intempestīvē
- intempestīvitās
- intempestīvus
- intempestus
- intemporālis
- intemporālitās
- intemptātus
- intendo
- intēnsē
- intēnsio
- intēnsus
- intentābilis
- intentāmentum
- intentātio
- intentātor
- intentātus 1
- intentātus 2
- intentē
- intentio
- intento
- intentus 1
- intentus 2
- intepeo
- intepēsco
- inter 1
- inter 2
- inter-
- interaestuo
- interāmenta
- Interamna
- Interamnānus
- Interamnās
- Interamnātēs
- interamnus
- interānea
- interāneus
- interārēsco
- interbibo
- interbīto
- intercalāris
- intercalārius
- intercalātio
- intercalo
- intercapēdo
- intercēdo
- intercēpī
- interceptio
- interceptor
- interceptus
- intercessī
- intercessio
- intercessor
- intercessus 1
- intercessus 2
- intercīdo 1
- intercido 2
- intercino
- intercipio
- intercīsē
- intercīsio
- intercīsus
- interclūdo
- interclūsio
- interclūsus
- intercolumnium
- intercurro
- intercurso
- intercursus 1
- intercursus 2
- intercus
- interdatus
- interdīco
- interdictālis
- interdictio
- interdictor
- interdictum
- interdictus
- interdidī
- interdiū
- interdiūs
- interdīxī
- interdo
- interduātim
- interductus
- interdum
- interduo
- >>
- 2. intercurs|us, ūs m
- Daiktavardis, 4 linksniuotė, vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Jokantas 1936
intercursus, abl. ū m [intercurro] staigus atvykimas į tarpą, st. įsikišimas L†.
- Kuzavinis 2007
- 2. intercurs|us, ūs m [intercurro] 1. staigùs atvykìmas (pasiródymas); ~ū lūnae Se pasiródžius mėnùliui;2. prk. (netikė́tas) įsikišìmas; ~ū tribūnōrum T įsikìšus tribū̃nams
- 2. intercurs|us, ūs m [intercurro]