- inopīnāns
- inopīnanter
- inopīnātē
- inopīnātō
- inopīnātum
- inopīnātus
- inopīnus
- inopportūnus
- inops
- inoptābilis
- inoptātus
- inōrātus
- inōrdinātio
- inōrdinātum
- inōrdinātus
- inōrnātē
- inōrnātus
- Inōus
- inp-
- inquam
- inquiēs 1
- inquiēs 2
- inquiētātio
- inquiētātor
- inquiēto
- inquiētūdo
- inquiētus
- inquilīnus
- inquināmentum
- inquinātē
- inquinātio
- inquinātus
- inquino
- inquio
- inquīro
- inquīsītē
- inquīsītio
- inquīsītor
- inquīsītus 1
- inquīsītus 2
- inquīsīvī
- inquit
- inr-
- īnsalūber
- īnsalūbris
- īnsalūtātus
- īnsānābilis
- īnsānē
- īnsānia
- īnsānio
- << >>
- inquiēt|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBLA (4)
- Sirvydas 1642
-
GAbam. Inquieto, laceſſo, vexo. Kibinu. - Nagábam kogo, Inquieto, laceſſo, ſolicito, tento, vexo. Kibinu, liećiu.
- poruſzam czego, Moueo, cieo, concieo, concito, inquieto aliquem. pakrutinu, pawiſkinu.
- przebudzam kogo, Inquieto, exſuſcito aliqu[e]m,
prikieku[prikielu], pakirdźiu.
-
- Jokantas 1936
- inquiēto 1 [inquietus] trukdyti, gaišinti †aliquem; trop. pasunkinti †victoriam.
- Kuzavinis 2007
- inquiēt|o, āre, āvī, ātum vt [inquiētus] 1. kélti nẽrimą, nedúoti ramýbės; trukdýti (aliquem Se);2. (pa)suñkinti (victōriam T); várginti (mentem Se)
- inquiēt|o, āre, āvī, ātum vt [inquiētus]