- herba
- herbāceus
- herbānus
- herbārium
- herbārius 1
- herbārius 2
- herbāticus
- herbeo
- herbēsco
- herbeus
- herbidus
- herbifer
- herbigradus
- herbilis
- herbipotēns
- Herbita
- Herbitēnsis 1
- Herbitēnsis 2
- herbitum
- herbo
- herbōsus
- herbula
- herbum
- herbuscula
- hercīsco
- Hercle
- herctum
- herctus
- Herculānēnsis
- Herculāneum
- Herculāneus
- Herculēs
- Herculeus
- Hercȳnia
- Hercȳnius
- Herdonea
- Herdonia
- here
- hērēdipeta
- hērēditāriē
- hērēditārius
- hērēditās
- hērēdito
- hērēdium
- Herenniānus
- Herennius
- hērēs
- herī
- hēricius
- herīlis
- Hērilliī
- Herillus
- hērināceus
- herīnus
- hērīx
- herma
- Hermae
- hermaeum
- Hermaeum
- Hermagorās
- Hermaphrodītus
- hermaphrodītus
- Hermathēna
- hermēneuma
- Hermērāclēs
- Hermēs
- hermēs
- Herminius
- Herminonēs
- Hermionē
- Hermionēs
- Hermundūrī
- Hermus
- hernia
- Hernicī
- Hernicum
- Hernicus
- herniōsus
- Hērō
- Hērōdēs
- Hērodotus
- hērōicē
- hērōicus 1
- hērōicus 2
- hērōīnē
- hērōis
- Hērophilē
- hērōs
- Hērostratus
- hērōum
- hērōus 1
- hērōus 2
- herpēs
- Hersilia
- Hertha
- Herulī
- herus
- Hēsiodēus
- Hēsiodus
- Hēsiona
- Hesperia
- >>
- Hērilli|ī, ōrum m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: LLBL (4)
- Jokantas 1936
Hērillus, ī m filosofas stoikas iš Kartaginos, Zenono mokinys (apie 260 pr. Kr.), skelbęs, kad žinojimas — aukščiausioji gėrybė; iš čia Hērilliī, ōrum m H. mokiniai.