- reliquātio
- reliquātor
- relīquī
- reliquiae
- reliquor
- reliquum
- reliquus
- relīsī
- relīsus
- relitus
- rell-
- rellātum
- relūceo
- relūcēsco
- reluctātio
- reluctor
- relūxī
- remaledīco
- remando
- remaneo
- remānsio
- remānsus
- remeāculum
- remedium
- remēnsus
- remeo
- remētior
- rēmex
- Rēmī
- rēmigātio
- rēmigium
- rēmigo
- remigro
- reminīscentia
- reminīscor
- remisceo
- remīsī
- remissa
- remissē
- remissibilis
- remissio
- remissīvus
- remissor
- remissus
- remistus
- remitto
- remixtus
- Remmius
- remōlior
- remollēsco
- remollio
- remoneo
- remora
- remorāmen
- remordeo
- remoror
- remorsus
- remōta
- remōtē
- remōtio
- remōtus
- removeo
- remūgio
- remulceo
- remulcum
- remulsī
- remulsus
- Remulus
- remūnerātio
- remūnero
- remūneror
- Remūria
- remurmuro
- rēmus
- Remus
- rēn
- rēnālis
- renarro
- renāscor
- renāvigo
- reneo
- rēnēs
- renīdentia
- renīdeo
- renīdēsco
- renītor
- reno 1
- rēno 2
- renōdo
- renovāmen
- renovātio
- renovello
- renovo
- renūdo
- renuī
- renumero
- renūntiātio
- renūntio
- renūntius
- renuo
- renūtus
- >>
- remoll|io, īre, īvī, ītum
- Veiksmažodis, 4 asmenuotė. Skiemenys: BLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
odmiękczam, Remollio. Atminkſztinu.
-
- Jokantas 1936
- re-mollio 4 minkštinti; trop. 1) išlepinti *artūs.2) suminkštinti.
- Kuzavinis 2007
- remoll|io, īre, īvī, ītum vt [re + mollio] 1. mìnkštinti, darýti mìnkštą (terram Co);2. prk.1) sumìnkštinti, sugraudìnti, sujáudinti (aliquem Su);2) išlẽpinti, susil̃pninti (artūs O)
- remoll|io, īre, īvī, ītum vt [re + mollio]