- abhinc
- abhorrēns
- abhorreo
- abī
- abjicio
- abjēcī
- abiect-
- abjectē
- abjectio
- abjectus
- abiēgnus
- abiēns
- abiēs
- abigeātus
- abigeo
- abigeus
- abigo
- abiī
- abintus
- abitio
- ābīto
- abitus
- abjūdico
- abjugo
- abjungo
- abjūrātio
- abjūrātor
- abjūro
- ablactātio
- ablacto
- ablaqueātio
- ablaqueo
- ablātio
- ablātīvus
- ablātor
- ablātus
- ablēgātio
- ablēgo
- ablevo
- abligūrrio
- abligūrrītio
- abligūrrītor
- abloco
- ablūdo
- abluo
- ablūtio
- abluvium
- abmordeo
- abnato
- abnegātio
- << >>
- abjung|o, ere; jūnxī, jūnctum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
ab-iungo, iūnxī, iūnctum 3 a) iškinkyti *iuvencum.b) trop. atskirti, atitolinti abiuncto Labieno; se ab aliqua re nuošaliai laikytis nuo ko.
- Kuzavinis 2007
- abjung|o, ere; jūnxī, jūnctum vt [ab + jungo] 1. iškinkýti, atkinkýti (equōs P);2. prk. atskìrti, atitólinti; pašãlinti (aliquem Cs); sē ~ere C atsiribóti, nesikìšti
- abjung|o, ere; jūnxī, jūnctum vt [ab + jungo]