- abitio
- ābīto
- abitus
- abjūdico
- abjugo
- abjungo
- abjūrātio
- abjūrātor
- abjūro
- ablactātio
- ablacto
- ablaqueātio
- ablaqueo
- ablātio
- ablātīvus
- ablātor
- ablātus
- ablēgātio
- ablēgo
- ablevo
- abligūrrio
- abligūrrītio
- abligūrrītor
- abloco
- ablūdo
- abluo
- ablūtio
- abluvium
- abmordeo
- abnato
- abnegātio
- abnegātor
- abnego
- abnepōs
- abneptis
- Abnoba
- abnocto
- abnōrmis
- abnumero
- abnuo
- abnūtīvus
- abnūto
- aboleo
- abolēsco
- abolēvī
- abolitio
- abolitor
- abolitus
- abolla
- abōminābilis
- << >>
- ablūd|o, ere
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: ALA (3)
- Jokantas 1936
ab-lūdo 3 dainuoti nesutartinai, nesutarti; trop. būti nepanašiam į ką, skirtis *haec a te non abludit imago.
- Kuzavinis 2007
- ablūd|o, ere vi [ab + lūdo] 1. nesutartinaĩ dainúoti, nesutar̃ti;2. prk. bū́ti nepanašiám, skìrtis; haec ā tē nōn multum ~it imāgo H šìs ãtvaizdas gañ panašùs į̃ tavè
- ablūd|o, ere vi [ab + lūdo]