- abiēgnus
- abiēns
- abiēs
- abigeātus
- abigeo
- abigeus
- abigo
- abiī
- abintus
- abitio
- ābīto
- abitus
- abjūdico
- abjugo
- abjungo
- abjūrātio
- abjūrātor
- abjūro
- ablactātio
- ablacto
- ablaqueātio
- ablaqueo
- ablātio
- ablātīvus
- ablātor
- ablātus
- ablēgātio
- ablēgo
- ablevo
- abligūrrio
- abligūrrītio
- abligūrrītor
- abloco
- ablūdo
- abluo
- ablūtio
- abluvium
- abmordeo
- abnato
- abnegātio
- abnegātor
- abnego
- abnepōs
- abneptis
- Abnoba
- abnocto
- abnōrmis
- abnumero
- abnuo
- abnūtīvus
- abnūto
- aboleo
- abolēsco
- abolēvī
- abolitio
- abolitor
- abolitus
- abolla
- abōminābilis
- abōmināmentum
- abōminandus
- abōminātio
- abōminor
- Aborīginēs
- aborior
- aborīscor
- abortio 1
- abortio 2
- abortīvum
- abortīvus
- aborto
- abortum
- abortus 1
- abortus 2
- abra
- abrādo
- Ābrahamus
- abrāsio
- abrāsus
- abrelictus
- abrenūntio
- abreptus
- abripio
- abrōdo
- abrogātio
- abrogo
- abrōsī
- abrōsus
- abrotonum
- abrumpo
- abruptē
- abruptio
- abruptum
- abruptus
- abs
- abs-
- Absalōn
- abscēdo
- abscessio
- abscessus
- abscīdo
- >>
- abnūt|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
ab-nūto 1 pakartotinai duoti neigiamą ženklą, nesutikti.
- Kuzavinis 2007
- abnūt|o, āre [int. iš abnuo] pakartótinai dúoti neĩgiamą žénklą; nesutìkti Pl, C