- A
- ā 1
- ā 2
- ā- 1
- a- 2
- a. d.
- AAA
- ab
- ab-
- abāctor
- abāctus 1
- abāctus 2
- abaculus
- abacus
- ābaeto
- abaliēnātio
- abaliēnātus
- abaliēno
- abaliud
- abamita
- abante 1
- abante 2
- Abantēus
- Abantiadēs
- Abantias
- Abantius
- Abās
- abavia
- abavunculus
- abavus
- abbās
- abbātia
- abbātissa
- abbreviātio
- abbrevio
- Abdēra
- Abdērītānus
- Abdērītēs
- abdicātio
- abdicātīvus
- abdico 1
- abdīco 2
- abdidī
- abditē
- abditīvus
- abditum
- abditus
- abdīxī
- abdo
- abdōmen
- abdūco
- abductio
- abdūxī
- >>
- abdit|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LBB (3)
- Sirvydas 1642
-
Kopam, kopię. Fodio, ſcrutor abdita terræ. Kaſu, bedu.
-
- Kuzavinis 2007
- abdit|um, ī n [abditus] paslaptìs, slėpinỹs; gelmė̃; in ~ō PM slaptaĩ; ~a rērum H nežìnomi dalỹkai; ~a terrae Lu žẽmės gel̃mės