- abdicātio
- abdicātīvus
- abdico 1
- abdīco 2
- abdidī
- abditē
- abditīvus
- abditum
- abditus
- abdīxī
- abdo
- abdōmen
- abdūco
- abductio
- abdūxī
- abecedārium
- abecedārius 1
- abecedārius 2
- abedo
- abēgī
- Abella
- Abellānī
- Abēlus
- abeo
- abequito
- aberrātio
- aberro
- abesse
- abfore
- abhinc
- abhorrēns
- abhorreo
- abī
- abjicio
- abjēcī
- abiect-
- abjectē
- abjectio
- abjectus
- abiēgnus
- abiēns
- abiēs
- abigeātus
- abigeo
- abigeus
- abigo
- abiī
- abintus
- abitio
- ābīto
- abitus
- abjūdico
- abjugo
- abjungo
- abjūrātio
- abjūrātor
- abjūro
- ablactātio
- ablacto
- ablaqueātio
- ablaqueo
- ablātio
- ablātīvus
- ablātor
- ablātus
- ablēgātio
- ablēgo
- ablevo
- abligūrrio
- abligūrrītio
- abligūrrītor
- abloco
- ablūdo
- abluo
- ablūtio
- abluvium
- abmordeo
- abnato
- abnegātio
- abnegātor
- abnego
- abnepōs
- abneptis
- Abnoba
- abnocto
- abnōrmis
- abnumero
- abnuo
- abnūtīvus
- abnūto
- aboleo
- abolēsco
- abolēvī
- abolitio
- abolitor
- abolitus
- abolla
- abōminābilis
- abōmināmentum
- abōminandus
- abōminātio
- >>
- abit|us, ūs m
- Daiktavardis, 4 linksniuotė, vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BBB (3)
- Kuzavinis 2007
- abit|us, ūs m [abeo] 1. išėjìmas, išvykìmas (alicūjus Te); ~us hirundinum PM krẽgždžių išskridìmas;2. prk. išėjìmas, ìšeiga (vieta, pro kurią išeinama) V
- abit|us, ūs m [abeo]

