- Apollōniēnsēs
- Apollōniēnsis
- Apollōnis
- Apollōnius
- apologātio
- apologēticum
- apologia
- apologismus
- apologo
- apologus
- Aponus
- apophorēta
- apophthegma
- apoproēgmena
- aporia
- aporior
- aposiōpēsis
- aposphrāgisma
- apostasia
- apostata
- apostato
- apostātrīx
- apostēma
- apostolicus
- apostolus
- apostropha
- apothēca
- apotheōsis
- appāginēculī
- apparātē
- apparātio
- apparātus 1
- apparātus 2
- appārentia
- appāreo
- appāritio
- appāritor
- appāritūra
- apparo
- appectoro
- appellātio
- appellātīvus
- appellātor
- appellātōrius
- appellito
- appello 1
- appello 2
- appendīcula
- appendīx
- appendo
- Appennīnus
- appertineo
- appetēns
- appetenter
- appetentia
- appetibilis
- appetisso
- appetītio
- appetītor
- appetītrīx
- appetītus 1
- appetītus 2
- appeto
- Appia 1
- Appia 2
- Appiānī
- Appiānus 1
- Appiānus 2
- Appietās
- appingo
- Appius 1
- Appius 2
- applaudo
- applausor
- applausus 1
- applausus 2
- applicātio
- applicātus
- applicitior
- applicitus
- applico
- applōdo
- applōro
- appōno
- apporrēctus
- apportātio
- apporto
- appōsco
- appositē
- appositio
- appositum
- appositus 1
- appositus 2
- apposuī
- appōtus
- apprecor
- apprehendo
- apprehēnsibilis
- apprehēnsio
- apprehēnsus
- apprēndo
- >>
- appellātīv|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLLLB (5)
- Kuzavinis 2007
- appellātīv|us, a, um adj. [1. appello] 1. gram. bendrìnis (nōmen Cha);2. vėl. vadìnamasis, netìkras Am
- appellātīv|us, a, um adj. [1. appello]