- Ēdōnī
- Ēdōnis
- Ēdōnus
- ēdormio
- ēdormīsco
- ēducātio
- ēducātor
- ēducātrīx
- ēduco 1
- ēdūco 2
- ēdulco
- edūlia
- edūlis
- edūlium
- ēdūro
- ēdūrus
- ēdūxī
- Ēetiōn
- Ēetiōnēus
- ef-
- effābilis
- effarcio
- effascinātio
- effascino
- effātum
- effātus 1
- effātus 2
- effēcī
- effectio
- effectīvus
- effector
- effectrīx
- effectus 1
- effectus 2
- effēminātē
- effēminātus
- effēmino
- efferāsco
- efferātio
- efferātus
- efferbuī
- effercio
- effero 1
- effero 2
- efferritās
- effersī
- effertus
- efferus
- effervefacio
- effervēns
- << >>
- effāt|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Wyrzeczenie, wymowienie, Effatum, enunciatum, pronuntiatio. iſztarimas, iſztarme, iźtartis, iźźadas.
-
- Jokantas 1936
- effātum, ī n [ptc. iš effor] ištara vatum.
- Kuzavinis 2007
- effāt|um, ī n [effor] ištarmė̃, pranašỹstė (vātum C; augurum Vr)